Hagberga krišanas skaitļa palielināšana
Ir nepieciešams zems α -amilāzes līmenis, lai samazinātu cietes sašķelšanu un mīklas neelastību. Augsts Hagberga krišanas skaitlis norāda uz vāju α-amilāzes aktivitāti un tādējādi labu proteīnu cepšanai.
Augu mēslošana un Hagberga krišanas skaitlis
Konsekvents Hagberga krišanas skaitlis tiek sasniegts, kad augi nogatavojas vienmērīgi un novākšanu neaizkavē veldre. Agronomiskie principi, kas palīdz izvairīties no šīm problēmām, ir optimālas mēslojuma devas lietošana, precīzās lauksaimniecības rīku izmantošana, augsnes N-prognozes pavasarī , kas ļauj pārvaldīt mainīgo augsnes slāpekļa piegādi. Slāpeklis un kālijs ir būtiskākie barības elementi, lai nodrošinātu izlīdzinātus augus ar spēcīgu stiebru un tie negāztos veldrē.
Slāpeklis
Izmantojot slāpekli, ir būtiski sasniegt optimālas tā lietošanas devas visā lauka platībā. Būtu rūpīgi jāizstrādā precīzs slāpekļa lietošanas plāns un, izsējot slāpekli, korekti jākalibrē iekārta.
Tālāk kultūraugu vienmērīga nogatavošanās tiek panākta ar dažādu slāpekļa devu piemērošanu, ņemot vērā nevienmērīgu augsnes slāpekļa nodrošinājumu, kas vērojams daudzos laukos. Svārstības augsnes slāpekļa nodrošinājumā var rasties dažādu augsnes veidu, organiskā mēslojuma izmantošanas vai iepriekšējās lauka ražas vēstures dēļ.
Pārlieku liels slāpekļa mēslojums pagarinās nogatavošanās periodu un var būt iemesls veldrei. Slāpekļa mēslojuma lietošanas laiks un deva katrā reizē arī var ietekmēt veldres rašanos. Lielas agrā slāpekļa devas veicinās cerošanu/ dzinumu skaitu, kā rezultātā radīsies pārlieku liela lapu virsma, kas var sakrist veldrē. Ziemas kviešiem, kas labi attīstījušies, pirmajā mēslošanas reizē jālieto ne vairāk par 25 % no kopējās slāpekļa mēslojuma devas.
Kālijs
Atbilstošam pieejamā kālija saturam ir būtiska nozīme augstas kvalitātes graudu ražas veidošanā ar labu tilpummasu un labi pildītiem graudiem. Kālija trūkums var radīt priekšlaicīgu nogatavošanos ar ievērojami zemāku individuālo graudu rupjumu un svaru, kā arī var izsaukt tukšas graudu vietas vārpā, kas samazina no vārpas iegūstamo graudu skaitu.
Kālijs nodrošina spēcīgu šūnu sieniņu veidošanos, tādējādi iegūstot stingrus salmus, savukārt nepietiekams kālija saturs palielina veldres rašanās risku. Kvieši, kas ir saveldrējušies, var sākt dīgt vārpās, un tas samazina Hagberga krišanas skaitli un malšanas kvalitāti.
