Galvenais mērķis augkopībā ir pārvērst Fotosintētiski aktīvo radiāciju (FAR) sausnā, kas pēc tam var tikt izmantota pārtikā, dzīvnieku barībā vai kā izejviela enerģijas ražošanai. Ir zināma klasiska lineāra sakarība starp gaismas pārtveršanu un kopējo sausnas ražu kviešiem.
Ir zināms, ka šobrīd audzējamām kviešu šķirnēm ražas indekss ir 50 – 55 %, tas nozīmē, ka 50 – 55 % no kopējās saražotās sausnas tiek pārvērsti graudu ražā.
Šī vienkāršā sakarība ir pamatā Yara agronomijas principu veidošanā kviešiem. Lai lietderīgi izmantotu starojumu ir jāpanāk pietiekami labi attīstīta lapotne (ne pārāk liela), kas būtu ar veselām zaļām lapām, un spētu uzņemt 90 % no ienākošās Fotosintētiski aktīvās radiācijas (FAR). Lapotnei ir jāsaglabājas zaļai un veselai visu graudu veidošanās laiku. Lai to panāktu iepējams izvirzīt divi skaidri noteikusi mērķus:
Lapotnes veidošanās sākas ar pareizu sēklas daudzuma iesēšanu, kas nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu optimālai augu biezībai pavasarī. Pareizu sēklas izsējas normu iespējams noteikt, izmantojot sēklu dīgtspējas %, sējas apstākļus, datumu un paredzamos zudumus uz lauka. Kad ir noteikta sēklu izsējas norma, nepieciešams pārliecināties par augsnes pH un barības vielu saturu tajā. Ja nepieciešams, jāveic pasākumi to noregulēšanai. Ja augsnei nav optimāls pH līmenis: 6 – 6.5, tad tajā iespējama mijiedarbība, kas dažus barības elementus padarīs augiem mazāk pieejamus. Taču jebkura barības elementa trūkums būtu jānovērš, izmantojot mēslojumu un ārpussakņu mēslošanas līdzekļus, saskanā ar mēslošanas programmu.
Auga sakņu sistēmai attīstoties, tas sāk izmantot barības vielas no augsnes - pēc divu / trīs lapu izveidošanās jo īpaši nepieciešams ir fosfors un slāpeklis. Šajā periodā ļoti svarīgi ir tādi mikroelementi kā mangāns un cinks, un to parasti arī trūkst. Pirmās 50 – 60 dienas aktīvās augšanas periodā veidojas ražas potenciāls ar visiem svarīgajiem ražas komponentiem – lapu skaitu, vārpu skaitu un graudu aizmetņiem vārpā. Straujo attīstību ietekmē temperatūras un mitruma nodrošinājums. Ja ziemas kviešu sēja tiek novēlota, lapu veidošanās laiks palielinās, un tas tieši ietekmē lapotnes attīstību. Barības elementi, jo īpaši slāpeklis un fosfors, var tikt izmantoti, lai pasteidzinātu lapu augšanu un attīstību.
Pēc dīgstu augšanas fāzes augi pāriet cerošanas fāzē un turpina veidot lapas. Tas veicina Lapu Masas Indeksa pieaugumu (lapu masa attiecībā pret augsnes laukumu), kas nozīmē, ka veidojas lapu virsma, kas var uzņemt gaismu. Šajā stadijā ļoti būtiska ir optimāla augu attīstība kombinācijā ar dienas garumu (fotoperiodu), kas nodrošina auga pāreju jau nākamajā stadijā, ko sauc par stiebrošanas fāzi. Atsevišķi augu stublāji veido sešas līdz septiņas reizes lielāku virsmas laukumu, nekā augsnes virsma tajā vietā (Lapu Masas Indekss 6-7). Šajā intensīvajā auga augšanas un attīstības periodā vajadzība pēc barības vielām ir vislielākā, tas būtu jāievēro un augiem jānodrošina piemēroti minerālmēsli un mikroelementi.
Augu mēslošanas plānā būtu jāparedz vairākkārtēja minerālmēslu un ārpussakņu mikroelementu izmantošana, kas nodrošinātu vislielāko barības vielu uzņemšanas efektivitāti uz vienu produkcijas vienību. Kad ir izveidojusies pēdējā lapa – karoglapa, lapotnes veidošanās ir pabeigta; tajā brīdī jāizmanto visi agronomiskie paņēmieni, kas vērsti uz lapotnes maksimālu saglabāšanu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu visu barības vielu pieplūdi graudiem, kas veido ražu un kvalitāti. Šajā attīstības stadijā izveidoto vārpiņu skaitam uz m2 vajadzētu būt no 400 – 600.
Gala ražu ietekmē ļoti daudzi faktori, kas nosaka graudu skaitu no m2, tostarp laika apstākļi, slimības un augiem pieejamās barības vielas. Diviem elementiem - varam un boram - ir nozīmīga loma vārpu veidošanā; tie var ietekmēt līdz pat papildu 50 graudu rašanos no m2. Tomēr šie graudi būs spējīgi izveidoties tikai tad, ja stiebri spēs nodrošināt ogļhidrātu veidošanos lapotnes augšanas laikā un saglabāsies zaļas, fotosintētiski aktīvas lapas līdz pat graudu briešanai.
Hlorofila saturs zaļajās lapās ir ļoti svarīgs komponents (arī fotosintēzei), bet slāpeklis un magnijs ir būtiski elementi hlorofila veidošanās procesu nodrošināšanai. Traucēta fotosintēze pirmajās divās līdz trīs graudu augšanas nedēļās samazina šūnu skaitu un potenciālo katra grauda svaru. Slāpekļa deficīts karoglapā var novest pie graudu aizmetņu bojāejas. Graudu pildījums ir atkarīgs no spējas sabalansēt “izlietni”, t.i. visus graudus vārpā ar “avotu” - barības vielām no fotosintēzes rezervēm. Gadījumos, kad “avots” neatbilst “izlietnei”, piemēram, sausuma vai slimību dēļ, graudi netiek vienmērīgi piepildīti ar barības vielām un pēc ienākšanās tie var izskatīties sažuvuši. Grauda aizpildīšanas procesā notiek rezervju pārvietošanās no stublāja uz graudu, kam nepieciešama enerģija, kas nāk no ATP - ar fosforu bagātas molekulas.
