Pareizi sabalansēts mēslojums ir ļoti būtisks, lai palielinātu bumbuļu izmēru. Slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs un mangāns - tie visi ietekmē kartupeļu bumbuļu izmēru.
Slāpekļa mēslojums ir ļoti svarīgs, lai augi varētu intensīvi augt un nodrošināt augstu ražu. Slāpekļa mēslojums visvairāk ir nepieciešams intensīvai lapu augšanai, bet pēc tam - lai veicinātu bumbuļu augšanu un izmēru, jo tas nodrošina fotosintēzes procesus lapās. Slāpekļa mēslojums agrīnās auga attīstības stadijās sekmē intensīvu lapotnes veidošanos un augšanu, savukārt vēlākās stadijās tas palīdz saglabāt zaļu lapotni un palielināt ražu.
Tomēr tam visam ir jābūt ļoti sabalansētam, jo pārlieku daudz slāpekļa agrīnās attīstības stadijās veicinās veģetatīvās masas augšanu uz bumbuļu veidošanās rēķina, savukārt pārlieku daudz slāpekļa vēlākās attīstības stadijās radīs risku paildzinātam veģetācijas periodam, kas sekmētu pārlieku lielu kartupeļu bumbuļu veidošanos un pakļautu tos lakstu puves infekcijas riskam. Taču ļoti karsta un sausa klimata apstākļos, kur optimālo ražas potenciālu un bumbuļu izmēru ir grūti sasniegt, papildu slāpekļa mēslojuma lietošana var paildzināt augu augšanu un bumbuļu veidošanos, tādējādi nodrošinot augstāku ražu.
Pareiza slāpekļa deva un lietošanas laiks ir ļoti būtiski faktori, lai iegūtu vēlamo kartupeļu ražu, bumbuļu izmēru un kvalitāti.
Izmēģinājumi, kas veikti Anglijā, parāda, ka, palielinot slāpekļa devu, palielinās arī katupeļu bumbuļu izmērs un kopējā raža.
Mēslošanai izmantotā slāpekļa forma arī ir ļoti svarīga. Sabalansēts mēslojums, kas satur gan amonija formas slāpekli, gan nitrātu formas slāpekli, ir labākais risinājums stādīšanas laikā, bet pārlieku daudz amonija formas slāpekļa sakņu zonā var izraisīt nevēlamu augsnes paskābināšanos un veicināt rizaktonijas attīstību. Savukārt bumbuļu veidošanās laikā un visā ražas briešanas laikā nitrātu slāpeklis ir piemērotākais un labākais slāpekļa avots.
Lielākā nepieciešamība pēc barības vielām augam ir tieši bumbuļu briešanas laikā. Šajā periodā nitrātu slāpeklis ir labākais avots, kas ir vitāli svarīgs augstas ražas un kvalitātes iegūšanai.
Nitrātu slāpeklis arī veicina katjonu uzņemšanu augā, piemēram, kalcija, kālija un magnija uzņemšana paaugstina bumbuļu blīvumu.
Fosfora mēslojuma lietošana uz lapām pēc bumbuļu aizmešanās palielina bumbuļu izmēru un līdz ar to arī ražu, tomēr pamatmēslojumā - augsnē - lietojamo fosforu nevar aizstāt ar fosforu, kas smidzināms uz lapām, jo bez adekvātas fosfora uzņemšanas no augsnes nevarēs notikt normāla auga augšana un attīstība.
Šie neatkarīgie pētījumi, kas veikti Anglijā, parāda konsekventu ražas pieaugumu no fosfora kāārpussakņu mēslojuma lietošanas pēc bumbuļu aizmešanās, kā rezultātā palielinās bumbuļu lielums un kopējā raža.
Kartupeļu augi absorbē lielu daudzumu kālija visā augšanas sezonā, un tas ir ļoti svarīgi augstu ražu iegūšanai.
Piecos izmēģinājumos, trīs gadu garumā, kas veikti ar kāliju bagātās vulkāniskajās augsnēs, 120 kg K2O/ha palielināja ražu par 10t/ha.
Kalcijs ir svarīgs komponents šūnu sieniņās, tas palīdz veidot spēcīgas šūnu struktūras un nodrošina šūnu stabilitāti. Tas ir ļoti būtisks šūnu dalīšanās un veidošanās laikā, tāpēc bumbuļiem tas ir nepieciešams straujās augšanas sākumā un, intensīvi briestot.
Kalcijs palīdz augam adaptēties stresa apstākļos, ietekmējot signālķēdes reakciju, kad stress rodas. Tam ir arī būtiska loma kālija aktīvai transportēšanas regulēšanai uz stolonu galiem. Vasarā tas var efektīvi samazināt karstuma stresu, mazinot lapu un stublāju vīšanu un lapu bojājumus. “Iestājoties minētajiem negatīvajiem apstākļiem un to mazināšanai lietojot kalcija mēslojumu, ir fiksēts līdz 30% liels ražas pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms tā.
Šis pētījums parāda ieguvumu no kalcija lietošanas stresa apstākļos - trešais stabiņš apliecina būtisku ražas pieaugumu.
Magnijs ir nepieciešams bumbuļu briešanas periodā un, ja tā pieejamība augam ir ierobežota, tad gan bumbuļu izmērs, gan raža samazinās.
Augsnēs, kur trūkst magnija, negūtās ražas apjoms var būt līdz pat 15% , šādos gadījumos magniju saturoša mēslojuma lietošana katru gadu var sniegt ražas pieaugumu no 1 līdz 10%, apliecina izmēģinājumu dati.
Magnija uzņemšana augos ir atkarīga no tā, kādā līdzsvarā atrodas citi katjoni, jo īpaši kālijs. Augsts kālija saturs augsnē var izraisīt magnija deficītu. Tāpat iespējama situācija, kad augsnē ir pietiekams magnija saturs, taču tas nenonāk augos, jo augsne ir ļoti sausa - šādos gadījumos magnija lietošana lapu mēslojuma formā ir ļoti efektīva.
Šie rezultāti rāda ražas pieaugumu, pateicoties regulārai magnija sulfāta lietošanai augsnēs, kurās ir magnija deficīts.
Mangāns kartupeļu augā darbojas līdzīgi magnijam, tomēr, atšķirībā no magnija, mangāns ir ļoti nekustīgs un virzās tikai uz augšu pa ksilēmu uz lapām. Pēc tam, kad ir nonācis lapās, tas vairs uz citām auga daļām nepārvietojas.
Mangāna deficīts var ievērojami samazināt sausnas saturu bumbuļos, kā arī negatīvi ietekmēt bumbuļu izmēru un kopējo ražu.
Šis Lielbritānijā veiktais pētījums parāda sausnas satura pieaugumu un bumbuļu izmēra pieaugumu, kā arī kopējo ražas pieaugumu, lietojot mangāna lapu mēslojumu.
Audzētājs bumbuļu izmēru var ietekmēt:
