Bumbuļu tumšošanās jeb zilēšana var radīt būtiskus ražas zudumus pēc tās novākšanas.
To izraisa fenolu oksidēšanās, galvenokārt tirozīna pāriešana melanīnā. Kālijam, magnijam un boram var būt ietekme uz kartupeļu bumbuļu krāsas maiņu.
Zems kālija līmenis palielina tumšošanās risku
Kālija saturs bumbuļos ietekmē to melnēšanu jeb fermentatīvo tumšošanos pēc vārīšanas, un tieši zems kālija saturs bumbuļos var būtiski palielināt mīkstuma tumšošanos.
Šis ASV veiktais pētījums parāda kālija ietekmi attiecībā uz fermentatīvo krāsas maiņu divām dažādām šķirnēm. Kālijs ietekmē organisko anjonu, piemēram, citronskābes vai askorbīnskābes (t.i. C vitamīna satura) koncentrāciju bumbulī. Šīm abām molekulām ir antioksidanta funkcija, kas samazina fermentatīvo un nefermentatīvo krāsas maiņu, palēninot oksidācijas procesus.
Pazemināts magnija nodrosinājums var novest pie fermentatīvās tumšošanās
Zems magnija saturs bumbulī var palielināt tā jutību pret fermentatīvo krāsas maiņu.
Šis izmēģinājums, kas veikts ASV, parāda magnija ietekmi attiecībā uz fermentatīvo krāsas maiņu.
Bors var samazināt krāsas maiņas risku
Bors samazina fenolu oksidācijas procesus, kas veicina fermentatīvo krāsas maiņu. Tādējādi pietiekams nodrošinājums ar boru samazina fermentatīvo krāsas maiņu kartupeļu bumbuļiem.
ASV veiktajā izmēģinājumā attēlots, kā bors iedarbojas uz fermentatīvo krāsas maiņu.
Audzētājs bumbuļu krāsas maiņu var ietekmēt:
- izvēloties atbilstošu šķirni, kas atbilst ražošanas vajadzībām;
- sekojot līdzi ražas novākšanai un šķirošanai, lai pēc iespējas samazinātu mehānisko bojājumu un zilumu veidošanos;
- sekojot līdzi uzglabāšanai;
- iespēju robežās veicot laistīšanu, lai samazinātu slimību, piemēram, parastā kraupja, izplatību;
- veicot ražas novākšanu iespējami labākos laika apstākļos;
- sekojot līdzi temperatūras un mitruma režīmam noliktavā.