Agronomiskie principi kartupeļu audzēšanā
Kultūrauga raksturojums
Kartupeļiem ir vāji attīstīta sakņu sistēma. Sakņu sistēmas izvietojums augsnē ir ne dziļāks par 60 cm. Tādējādi kartupeļiem, salīdzinot ar graudaugiem, kam sakņu garums var sasniegt 120 cm dziļumu, ir salīdzinoši sekla sakņu sistēma. Tāpēc kartupeļi ļoti bieži nespēj pilnībā izmantot barības vielas un augsnes mitrumu visā aramkārtas dziļumā.
Kartupeļu sakņu augšana un attīstība notiek, kad augsnes temperatūra ir no +10 līdz +35°C. Tomēr visspēcīgākā un visaktīvākā sakņu sistēmas attīstība novērota pie augsnes temperatūras no +15 līdz +20°C.
Auga (lapu un stublāja) intensīva augšana notiek temperatūrā no +7 līdz +30°C, bet optimāla augšana un attīstība notiek +20 līdz +25°C. Līdzīga temperatūra nepieciešama arī stolonu augšanai un attīstībai.
Kartupeļu bumbulis veidojas stolona galā kā stolona paplašinājums. Šādu bumbuļu veidošanos nosaka tas, ka augs pieder pie īsās dienas augiem, kurus ietekmē fotoperioda garums un augā esošie augšanas hormoni. Jo zemāka ir augsnes temperatūra, jo ātrāk sāk veidoties bumbuļi un to skaits izveidojas lielāks. Optimāla augsnes temperatūra, lai veidotos bumbuļi, ir no +15 līdz +20°C.
Šādos apstākļos kartupelim veidojas salīdzinoši īsi stoloni un sekla sakņu sistēma. Dienai kļūstot garākai, bumbuļu veidošanās notiek vēlāk un aktīvāk aug stoloni, līdz ar to izveidojas spēcīgāka sakņu sistēma. Mazāks slāpekļa daudzums un pietiekams saharozes līmenis augā nodrošina, ka veidojas lielāks bumbuļu skaits. Mērenā klimata apstākļos, kad bumbuļi izveidojušies, tie aug ļoti ātri, sasniedzot maksimālo pieaugumu līdz pat 1400 kg/ha/dienā.
Vēlīnām šķirnēm to augšanas un attīstības laikā novērota lielāka jutība pret dienas garumu un augstām temperatūrām.
Sēklas bumbuļu fizioloģiskais vecums
Stādot iedzīvinātu kartupeļu sēklas materiālu, augu sadīgšana un augšana norit ātrāk. Šī faktora ietekme uz ražas palielināšanos ir cieši saistīta ar stādāmā sēklas materiāla fizioloģisko vecumu.Sēklas materiāla uzglabāšanas temperatūra ir noteicošā, lai kontrolētu fizioloģisko vecumu. Palielinot temperatūru noliktavā virs +4°C, tiek pārtraukts sēklas materiāla miera periods un sākas bumbuļu asnošana.
Skaitot kopā dienas un grādus, kad pārtraukts miera periods, iespējams noteikt sēklas materiāla fizioloģisko vecumu stādīšanas brīdī.
Katrai šķirnei ir atšķirīga pozitīvo temperatūru summa (iedzīvināšanas laiks), kas tai nepieciešama, lai līdz stādīšanaisasniegtu optimālo.
Fizioloģiski vecākiem bumbuļiem ir priekšrocība, stādot agrās šķirnes, vai gadījumos, kad veģetācijas periods ir īss.
Sēklas materiāls - bumbuļi, kas ir fizioloģiski jauni, tikai nedaudz iedzīvināti, piemēroti garām audzēšanas sezonām, kad iespējams pagarināt kartupeļu veģetāciju, lai sasniegtu maksimālo ražas līmeni. Kad tiek stādīti diedzēti kartupeļi, nepieciešams skatīties, cik daudz un cik gari (maksimāli 2 cm) ir asni, lai nodrošinātu optimālu augu biezību un minimāli bojātu asnus stādīšanas procesā.
Augsnes veids un apstrāde
Kartupeļus iespējams audzēt augsnēs, sākot no smilšainām līdz pat mālainām, tās visas var būt ar ļoti atšķirīgu mitruma nodrošinājumu. Taču ideāla augsne kartupeļiem ir ar labu struktūru un labu drenāžu, kas nodrošina pienācīgu sakņu aerāciju un bumbuļu attīstību ar minimālu sakņu slimību invāziju. Kartupeļi labāk aug augsnēs ar augsnes reakciju pH no 5.5 līdz 7.0 un zemu sāļu koncentrāciju. Tomēr praksē kartupeļus audzē augsnēs ar reakciju pH no 4.5 līdz 8.5, un tas būtiski ietekmē dažādu barības vielu pieejamību. Galējie augsnes pH līmeņi būtu jākoriģē, ja to iespējams izdarīt, vēl pirms kartupeļu stādīšanas.
Skābā augsnē, kad augsnes reakcija pH ir ļoti zema, kartupeļi cietīs no alumīnija un citu smago metālu jonu toksiskuma, tāpat tiks ietekmēta fosfora un molibdēna pieejamība. Pie augsnes reakcijas pH 7.5 fosfora un mikroelementu pieejamība samazinās, pat ja šo elementu kopējais saturs augsnē ir pietiekami augsts. Izmantojot augsnes kaļķošanu, iespējams mazināt nelabvēlīgo augsnes skābuma ietekmi, taču tad tā jāveic vismaz 6 mēnešus pirms kartupeļu stādīšanas attiecīgajā vietā. Sārmainās augsnēs kartupeļiem bieži novērota lielāka uzņēmība pret parasto kraupi, kaut gan tas lielā mērā atkarīgs arī no šķirnes īpašībām.
Vagu veidošana
Kartupeļus parasti stāda vagās, tādējādi nodrošinot labāku augsnes drenāžu un aerāciju. Vagošana un vagu frēzēšana ātrāk iesilda augsni, jo īpaši vietās, kur tās temperatūra ir zemāka, ļaujot kartupeļiem ātrāk sadīgt.
Veicot papildmēslošanu pirms vagošanas un vagu frēzēšanas, mēslojumu iestrādā augsnē un to izvieto bumbuļu sakņu zonā. Rezultātā mēslojums tiks efektīvāk izmantots un kļūs augam pieejamāks.
Ar vagošanu panāk vienmērīgāku bumbuļu attīstību, samazina zaļo bumbuļu veidošanos, tie veidojas izlīdzinātāki un mazāk pakļaujas mehāniskiem bojājumiem.
Mitruma nodrošinājums
Nevienmērīgs un nepietiekams augsnes mitrums var būt par iemeslu nevienmērīgai bumbuļu augšanai un attīstībai, bumbuļu kroplībām un plaisāšanai. Pat 10 % mitruma svārstības augam var būt kritiskas. Šī iemesla dēļ, ja tiek izmantota pilienveida laistīšana, caurulei jābūt novietotai vagas augšpusē.
Ļoti svarīga efektīvai mitruma izmantošanai ir lapu virsmai. Audzētājiem, īpaši pie ļoti augstām temperatūrām, jācenšas maksimāli nodrošināt lapu virsmas saglabāšanos, lai pēc iespējas samazinātu ūdens iztvaikošanu no augsnes virskārtas.
Izvēlieties interesējošo tēmu
