Eļļas rapša veselība

Jebkurš barības vielu trūkums samazinās auga spēju izaugt atbilstoši tā ģenētiskajam potenciālam. Ja augam nebūs pieejamas barības vielas, sekas izpaudīsies kā daudzi uzturvielu trūkuma simptomi. Tai skaitā arī pastiprināta ieņēmība pret slimībām un kaitēkļiem.

Augu mēslošana un eļļas rapša veselība

Minerālmēslu lietošana augu apgādei ar visām nepieciešamajām barības vielām ir vienīgais veids, kā nodrošināt veselīgu augu.

  • Neveselīgam augam būs vājāks aizsardzības mehānisms un mazāka noturība pret sēnīšu slimībām, kukaiņiem un abiotisko stresu, kas ietekmē vispārējo auga augšanu un kvalitāti;
  • neveselīgam augam nebūs tāda pati uzturvērtība un kvalitāte kā veselam augam, kā to prasa barības ķēde.

Izplatītākās slimības

Sakņu augoņi

Nosaukums angliski: Club root of crucifers
EPPO kods: PLADBR
Ierosina – Plasmodiophora brassicae
Bojā – ziemas un vasaras rapsi u.c. krustziežu dzimtas kultūraugus,arī savvaļas.
Pazīmes uz saknēm novērojamas visās attīstības stadijās.
Saimnieciskā nozīme- tipiska „augseku slimība”.
Simptomi – inficētie dīgsti iet bojā. Dīgsti un pieaugušie augi attīstās vāji un nīkuļo. Vecākās lapas dzeltē vai kļūst violetas. Uz galvenajām un sānu saknēm redzami neregulāri sarkanbrūni uzbiezinājumi jeb izaugumi, kas iekšpusē sākumā ir balti, stingri un bez dobumiem. Rudenī sakņu izaugumi nobrūnē un sairst. Pie paaugstinātas temperatūras augi vīst. Augiem ir kavēta attīstība un sēklu veidošanās.
Pārziemo – augsnē (līdz 10 gadiem).
Veicina – skābas, blīvas, pārmitras augsnes, paaugstināta temperatūra 20-25°C.
Ierobežošana –
* Augu maiņas ievērošana;
* Agrotehniskie pasākumi, tai skaitā sabalansēta augu mēslošana;
* Nezāļu apkarošana (it sevišķi krustziežu);
* Augsnes ielabošana.

Atsauce: Informācija ņemta no Valsts Augu aizsardzības dienesta mājaslapas

Baltā puve

Nosaukums angliski: White root rot
EPPO kods: SCLESC
Ierosina – sēnes (Sclerotinia sclerotiorum)
Bojā –Ziemas un vasaras rapsi,krustziežu dzimtas augus, burkānus, zirņus, pupiņas u.c.
Turpmāk aprakstīta baltās puves attīstība rapsī
Pazīmes rapsim novērojamas pēc ziedēšanas, vislabāk simptomi novērojami nogatavošanās periodā.
Zudumi- rodas ievērojami ražas zudumi, jo tiek bojāts stublājs, samazinās vai praktiski tiek pārtraukta iespēja uzņemt ūdeni un barības vielas, līdz ar to atmirst pāksteņi un netiek veidotas sēklas, vai tās ir sīkas, pilnīgi nobriedušas, sēklas ir ar zemu 1000 graudu masu.
Simptomi – auga augšējā daļā uz galvenajiem un sānu dzinumiem redzami sausi plankumi – bālgani ārējās malās, pelēcīgi centrālajā daļā , uz kuriem mitros laika apstākļos attīstās balta sēņotne. Plankumu attīstība sākas vietās, kur piestiprināts lapas kāts vai atiet sānzars, vēlāk tie izplatās abos virzienos. Virs inficētās vietas augi sakalst un dzeltē, kamēr veselie augi vēl ir zaļi. Stiebra iekšpusē veidojas apmēram 5 mm gari melni sklerociji, kuri ražas novākšanas laikā nonāk augsnē un nākamajās vasarās veido sporas. Slimības bojātais stiebrs viegli lūst. Saveldrētos sējumos inficētie augi labi redzami, jo stāv taisni.
Pārziemo – uz inficētajiem augiem, augu atliekām.
Veicina – silts, palielināts mitrums, bieži nokrišņi, paaugstināts slāpekļa mēslojums un sējumu biezība. Slimība attīstās, ja sakrīt sporu izlidošanas laiks ar rapša ziedēšanu.
Ierobežošana –
*Jāievēro augu maiņa (rapsi vienā un tajā pašā laukā var sēt pēc 4-5 gadiem);
*nepaaugstināts slāpekļa mēslojums;
*nezāļu apkarošana;
*slimības ierobežošana veģetācijas periodā ir iespējama, tikai lietojot fungicīdus profilaktiski.

Atsauce: Informācija ņemta no Valsts Augu aizsardzības dienesta mājaslapas

Pārmērīga slāpekļa mēslošana radīs biezu augu lapotni, kas labvēlīgi ietekmēs Baltās puves izplatību, papildus kavējot ražas briedumu. Augsnes analīzes šajā gadījumā ir obligāti nepieciešamas, lai pārbaudītu augsnes barības vielu nodrošinājumu un lietotu tikai nepieciešamo slāpekļa daudzumu.

Kaitēkļi

Vairāki kaitēkļi var ietekmēt eļļas rapša augšanu un attīstību.

Putekšņu vabole

Šī kukaiņa migrācija sakrīt ar zaļo / dzelteno pumpuru stadiju. Tas var samazināt pāksteņu aizmetņu skaitu, jo barojas ar pumpuriem.

Krustziežu spīdulis

Vaboles izgrauž zieda iekšējās daļas ziedputekšņus, putekšņlapas un ziedlapas. Kāpuri pārtiek no putekšņiem. Stipri bojātie ziedi sakalst un nobirst.
Tas ir nozīmīgs kaitēklis krustziežu sēklas laukos, ievērojami samazina sēklu ražu, bieži savairojas masveidā. Pavasarī, tiklīdz kļūst siltāks (temperatūra 9°C), spīdulis atstāj ziemošanas vietas un salasās uz ziedošajiem augiem, bet vēlāk pāriet uz kultūraugiem un savvaļas krustziežiem. Mātītes ziedpumpuros iedēj pa vienai vai dažām oliņām. Pēc 3-5 dienām izšķiļas kāpuri, kas pārtiek no ziedputekšņiem. Kāpuri attīstības gaitā divas reizes nomaina segaudus un pēc 20-30 dienām iekūņojas augsnes virskārtā. Parasti septembrī vaboles uzmeklē ziemošanas vietu.

Gliemeži

Tie bojājumus var radīt jau pie eļļas rapša sējas, jo var nogalinat rapša stādus vēl pirms vai īsi pēc parādīšanās.