Kā ietekmēt zemeņu veselību?
Ārkārtīgi nozīmīga ir atbilstoša apstrāde un uzglabāšana, jo, parādoties ogu puvei un bojājumiem, zemeņu audzētājam veidojas lieli zaudējumi un samazinās ogu uzglabāšanas laiks. Zemenēm 5 ° C temperatūrā ir ļoti augsts elpošanas ātrums - aptuveni 20-40 mg CO2 / kg stundā, un tas padara tās ļoti jutīgas un liek tām ātri bojāties. Parasti ogas var uzglabāt 5-10 dienas, ja tās tiek atdzesētas tūlīt pēc ražas novākšanas un uzglabātas 0 ° C temperatūrā 90-95% relatīvajā mitrumā. Ogu apvalka dzīves ilgumu var pagarināt, izmantojot 10-30% oglekļa dioksīdu atdzēsētā transportēšanas glabātuvē, tādējādi samazinot pelējuma sēnīšu veidošanos. Ja oglekļa dioksīda līmenis pārsniedz 30%, var rasties aromāta izdalījumi.
Nezāles, kaitēkļi un slimības
Zemenes augs ir salīdzinoši sekli sakņots un vājš konkurents salīdzinājumā ar dziļāk iesakņotajām nezālēm. Zemeņu audzēšanā izmantojot viengadīgās audzēšanas sistēmas, var pietikt ar pilnīgu nezāļu kontroli pirms augu stādīšanas un mulčas izmantošanu. Savukārt, izmantojot pārsegto rindu audzēšanas sistēmas, svarīga ir to kopšana un ķīmiska nezāļu kontrole pavasarī. Pastāv plašs zemeņu kultūraugu ietekmējošo kaitēkļu un slimību uzskaitījums. Nematodes bojā zemenes auga saknes, padarot tās uzņēmīgākas pret slimībām. Gliemjveidīgie kaitēkļi grauž lapas. Laputis galvenokārt uzbrūk jaunajām lapām, pārnesājot vīrusus pa visu augu. Visā pasaulē izplatīta problēma ir arī ērces, un tās ir īpaši kaitīgas augiem, kas jau ir pakļauti kaut kādam stresam. Sūcējkukaiņi, piemēram, tripīdas, koncentrējas uz auga ziediem un attīstības stadijā esošajām ogām, tādējādi izraisot ogu deformācijas.
Drosophila suzukii, Āzijas ogu kukainis, ir kļuvusi par lielu kaitēkli, kas strauji izplatās ASV un daudzās Eiropas daļās. Atšķirībā no parastajiem ogu un augļu lidoņiem, kas olas dēj tikai puves skartās ogās, šis kukainis spēj izmantot savu spēcīgo, zāģveidīgo olšūnu, lai izlauztos cauri gatavas ogas apvalkam un iedētu olas tajā iekšā. Kad ir izperēti kāpuri, tie turpina baroties zemeņu ogās, izraisot to puvi. Pirmajā gadā, kad Kalifornijā tika konstatētas D. suzukii, zemeņu audzētāji zaudēja ražu 300 miljonu dolāru vērtībā. Īpaši lielu kaitējumu tuneļu audzēšanas sistēmās var radīt vaboles, kas bojā auga saknes. Kaitēkļu kontroles atslēga ir modrība un plānveidīga pieeja, izmantojot Integrētās kaitēkļu apkarošanas metodes. Ir pieejami ķīmiskie pesticīdi, savukārt siltumnīcas apstākļos var palīdzēt dabiskie pretinieki.
Kalcijs un zemeņu veselība
Visbiežāk sastopamais deficīta simptoms zemenēm ir galu apdegums, kad jaunākajām lapām (augu viducī) un dzinumiem ir nekrotiskas malas un bieži vien deformēts vai savītis izskats.
Zemenes, kas audzētas siltumnīcās un polietilēna tuneļos, ir ļoti jutīgas pret šo tipisko lapu un ziedu galu apdegumu, īpaši, ja Ca līmenis tām pieejamajās barības vielās nokrītas zem 2mmol (80 mg Ca / l). Bojājumi sākotnēji parādās uz jaunajām lapām kā nekroze netālu no to gala. Lapām palielinoties, tām redzamas gaiši zaļas malas. Nākamās lapas ir sakrokojušās un to gali nespēj pilnībā izveidoties un kļūst melni.
Kalcijs veicina sakņu attīstību un kultūrauga veidošanos, tai skaitā jauno lapu un pumpuru augšanu. Tam ir galvenā loma auga audu fizioloģiskās stabilitātes uzturēšanā, jo tas nodrošina labu auga struktūru un veselību. Piemēram, kalcijs veido spēcīgas šūnu sieniņas un tas ir būtisks šūnu membrānas integritātei un caurlaidībai. Turklāt Ca palīdz uzlabot auga noturību pret slimībām un pārmērīgu sāļumu, nodrošinot labu, no stresiem pasargātu augšanu.
Nepietiekama kalcija uzņemšana - īpaši tad, ja tā nav līdzsvarota ar K un Mg nodrošinājumu, izraisa nekrozi un galu apdegumu (59. attēls). Šajā pētījumā kātiņa nekroze, zieda stiebra bojājumi un galu apdegums palielinājās, samazinot Ca un palielinot Mg pieejamību uzturvielu šķīdumā.
Galu apdegumu var samazināt, samazinot EC naktī. Kalcija uzņemšana un izplatīšana auga iekšienē ir labvēlīga nakts laikā, kad ksilema sulas radītais spiediens spēj iespiest ūdeni un kalciju mazaktīvos vai neaktīvos audos, piemēram, slēgtos lapu galos un ogās. Regulāra kalcija piegāde visā ražošanas ciklā nodrošina, ka Ca, kas vajadzīgs ogu integritātei, atradīs ceļu, kā tam tur nokļūt, tādējādi palielinot ražu (60. attēls).
Kalcijs + Bors un zemeņu veselība
Bieži vien zemeņu ražu un kvalitāti uzlabo vienlaicīga bora un kalcija lietošana (78. attēls). Arī pētījumi par citiem kultūraugiem, piemēram, tomātiem, apliecina, ka bora pievienošana kalcija mēslojumam uzlabos Ca izkliedi auga jaunajos audos.
Kalcijs un sāļums
Ja problēma ir sāļums, kalcija lietošana var palīdzēt mazināt tā radītās sekas. Izmēģinājumos redzams, ka, pievienojot papildu Ca situācijā, kad ir pārmērīgs sāļums, tas palīdz samazināt šūnu bojājumus, kā arī uzlabot augšanu un ražu. Efektīvas ir kalcija nitrāta vai kalcija sulfāta formas, un pētījumi apliecina, ka tās var izmantot fertigācijā vai lapu apsmidzināšanā, lai palīdzētu samazināt sāļuma stresu.
