N

Slāpeklis

Slāpeklis YaraMila® produktos ir 40–45 % nitrātu-N un 55–60 % amonija-N formā. Tas ir atkarīgs no ražošanas procesa un formulas. Augsta nitrātu koncentrācija ir priekšnoteikums, lai pabarotu strauji augošus kultūraugus un nodrošinātu strauju sakņu sistēmas attīstību, kamēr amonija slāpeklis ir svarīgs, lai saglabātu ilgstošu slāpekļa piegādi. Nitrātu slāpeklis veicina kālija (K), magnija (Mg) un kalcija (Ca) uzņemšanu, pateicoties pozitīvai sinerģijai.

P

Fosfors

Fosforam ir būtiska nozīme enerģijas sintēzei augā, tādēļ tā nodrošinājums ir īpaši svarīgs straujas augšanas laikā. Agrīnās augšanas stadijās, tas veicina sakņu attīstību, kas ir būtiski citu barības elementu uzņemšanai. Fosfors augsnē ir nekustīgs, tādēļ saknēm to ir nepieciešams sasniegt pašām. Augi, kam ir lielāka sakņu sistēma, parasti ir mazāk jūtīgi pret zemu fosfora saturu. Aukstās augsnēs vai augsnēs ar pazeminātu vai paaugstinātu pH saturu, fosfors augam ir grūtāk uzņemams. Lai sasniegtu maksimālo kultūraugu ražas potenciālu un aizsargātu vidi, audzētājam ir nepieciešams mēslojums ar vislabāko iespējamo fosfora ieguves un ražošanas tehnoloģiju, tādu kā YaraMila ar P-Extend. P-Extend ir fosfora molekula, kas stimulē sakņu attīstību un barības vielu uzņemšanu ļoti efektīvā veidā, tādējādi padarot YaraMila mēslojumu unikālu.

K

Kālijs

Kālijam ir būtiska loma ziemcietības uzlabošanā un augu slimību pretestībā. Tas regulē fermentu aktivitāti, un tāpēc ir iesaistīts gandrīz visās šūnu funkcijās, kas var ietekmēt auga slimību un pārziemošanas toleranci. Kālija lomu augā galvenokārt tiek saistīta ar ūdens izmantošana, jo kālija palīdz regulēt atvārsnīšu atvēršanu un aizvēršanu ,spiedienu šūnās un skābekļa apmaiņu, kas ir būtiski, lai notiktu fotosintēze un ūdens un barības vielu transports. Kālijs ir nepieciešams olbaltumvielu, cietes un celulozes sintēzei. Celuloze, būdama šūnu sienu komponente, nodrošina šūnu izturību. Kālija trūkums samazina celulozes veidošanos un cukuru uzkrāšanos, kas savukārt ir ceļš sēnīšu slimībām un sliktākai pārziemošanai. Kālijs ir vienlīdz nozīmīgs barības elements gan eļļas rapša, gan graudaugu audzēšanā.

Ziemas kviešu saknes

Ziemas kvieši*:

Iedomājietis, ka stāvat uz 1 m2 ziemas kviešu laukā. Zem Jūsu kājām ir kilometriem gara sakņu sistēma...

  • kopējais ziemas kviešu sakņu garums var sasniegt līdz pat 17 km/m2 BBCH 69. Vidēji 13-15 km m2;

  • aptuveni 51% augu saknes atrodas 0-20 cm dziļumā, 26% 20-40 cm, 14% 40-60 cm, 8% 60-80 cm dziļumā;

  • ar kultūraugu blīvumu 335 augi m2, katram augam ir apmēram 56 m garas saknes;

  • ar noteiktu vārpu blīvumu 526 m2, sakņu garums ir 31 m no katras vārpas;

  • lai iegūtu 1 t ražu, ir nepieciešams 2,1 km garas saknes (raža 7,3 t/ha, 335 augi/526 vārpas m2);

  • pie mazāka augu blīvuma, veicot pareizu augu mēslošanu, ziemas kvieši veido garāku sakņu sistēmu, tādējādi kompensējot pazeminātu izsējas normu.

Atsauce: * "Sakņu sistēmas vadība ziemas kviešos: prakse ūdens un slāpekļa izmantošanas palielināšanai". Autori: S.P. Hoad, G. Russell, P.S. Kettlewell & M. Belshaw