Miežu augšana un attīstība

Augstas ražas un laba graudu kvalitāte tiks sasniegta tikai tad, ja resursi tiks pievadīti auga galvenajos augšanas un attīstības posmos.  Ir vairāki galvenie augšanas un attīstības mērķi, kurus var izmantot kā kritērijus, lai sasniegtu augstu ražu un kvalitāti.

Laikā no sējas līdz ražas novākšanai miežiem ir trīs noteikti posmi:

• izveidošanās;
• auga būvniecība;
• ražošana.

Miežu attīstības posmi

Izveidošanās

Tā kā augsnes temperatūra pazeminās (ziemas kultūraugiem) vai paaugstinās (vasaras kultūraugiem), iesakņošanās ātrums ir dažāds. Ja sēja ir septembra beigās vai oktobra sākumā, iesakņošanās ir optimāla ar 50% dīdzību 15–20 dienās.

Ja augsnes temperatūra paaugstinās, dīgšanas ātrums pieaug. Ļoti svarīgi ir sasniegt labu pavasara augu populāciju ar 300–350 augiem uz m², jo miežu spēja kompensēt zemu populāciju ar lielu graudu skaitu vārpā ir ļoti ierobežota.

Auga būvniecība

Auga būvniecības process sākas no pirmā mezgla veidošanās un ilgst līdz ziedēšanai. Šis ir ļoti svarīgs augšanas posms, jo veidojas ražu nesošā lapotne, dziļās saknes, auglīgie ziedu aizmetņi un stublāja rezerves. Vārpu skaits miežiem ir svarīgāks nekā kviešiem, jo miežiem ir tikai viena vārpiņa, kas sniedz ļoti ierobežotu iespēju kompensēt mazo vārpu skaitu ar lielāku graudu skaitu vārpā. Divrindu miežiem ir viena vārpiņa katrā stiebra pusē, bet sešrindu miežiem ir trīs vārpiņas katrā pusē.

Saskaņā ar Zadoksa (Zadoks) augšanas skalas rādītāju AS 31 lapu laukuma indekss sasniedz vērtību 3, ja ir pilnīgs zemes pārklājums un tiek uztverti 75% gaismas. Pie AS 59 lapu laukuma indekss sasniedz vērtību 6, ja tiek uztverti 90–95% gaismas. Augšana ir ļoti strauja ar lielu ikdienas barības vielu pieprasījumu no augsnes

Ražošana

Ražošanas posms sākas tūlīt pēc ziedēšanas un ilgst visu graudu veidošanās un nogatavošanās laiku. Mieži atšķiras no kviešiem (īpaši vasaras mieži), jo ziedēšana var sākties tieši pirms vārpas parādīšanās. Šajā laikā formējas svarīgākie ražu veidojošie rādītāji – galīgais graudu skaits no m² un graudu svars.

Graudu skaits katrā vārpā ir atkarīgs no auglīgo vārpiņu skaita uz vārpas centrālā kāta vai stiebra. Miežiem katra vārpiņa satur vienu ziediņu. Divrindu miežiem vārpiņas apvienojas pa trim, kur tikai centrālās vārpiņas zieds ir auglīgs. Sešu rindu miežiem visās trijās vārpiņās ziedi ir auglīgi. Augu apsaimniekošana un īpaši barošana var būtiski ietekmēt graudu skaitu vārpā un vārpu skaitu uz m². Graudu skaitu no m² un graudu izmērus nosaka uzkrāšanas spēja graudu veidošanās laikā.

Lapu virsma miežiem ir veidota atšķirīgi, katras nākamās lapas virsmas laukums ir mazāks, un pēdējās karoglapas laukums ir 5%, salīdzinot ar 5. lapas 16%. Vārpas ar akotiem ir ļoti nozīmīgas, jo veido 11% zaļās virsmas. Visu lapu un akotu veselības uzturēšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu maksimālo graudu attīstību. Auga stiebra ogļhidrātu rezerves arī ir ļoti nozīmīgas, jo tās aizsargā augu stresa apstākļos, piemēram, sausuma laikā. Līdz pat 50% ražas var iegūt no šīm rezervēm, kas veido un sasniedz maksimumu neilgi pēc ziedēšanas.

Miežu attīstības fāzes

Miežu attīstību var aprakstīt, lietojot vairākas skalas, kas ir pazīstamas jau daudzus gadus. Plašāk izmantotas tiek trīs skalas: Zadoksa, Fēkesa (Feekes) un Hauna (Haun). Visplašāk tiek lietota Zadoksa skala, lai palīdzētu pieņemt apsaimniekošanas lēmumus. Zemāk varat iepazīties ar skalas elementiem.