Tiek uzskatīts, ka auzu izcelsme ir Vidusjūras reģionā. Tās var tikt izmantotas gan pārtikai, gan lopbarībai, zaļbarībai un skābbarībai. Tās var tikt izmantotas arī kā ziemas apsegums bezaršanas audzēšanas tehnoloģijā.
Auzas pieder pie Avena ģints, kurā kopumā sasopamas aptuveni 70 augu sugas. Dažas no tām ir kultivētas kopā ar Avena sativa L. (Baltās auzas) un Avena byzantina K. (Sarkanās auzas), kuras ir galvenās auzu sugas, kas tiek izmantotas pārtikai un lopbarībai.
Avena sativa L.
ir visvairāk audzētā auzu suga Eiropā. Tās daļa no visas produkcijas ir aptuveni 90%, bet lielāko daļu no atlikušajiem 10% veido Avena byzantina. Tie ir heksaploīdi- mūsdienu šķirnes var saturēt abu sugu ģenētisko materiālu.
Avena strigosa
jeb melnās auzas ir diploīdi, kas tiek kultivētas subtropu un mērenajā klimata joslā. Tās tiek izmantotas lopbarībai un kā augsnes apseguma augs ziemā. Tradicionāli auzas netiek audzētas lielās platībās, bet tās ir spējīgas izaugt arī ne tik auglīgās augsnēs un arī pie skarbākiem klimatiskajiem apstākļiem. Auzas galvenokārt tiek audzētas Austrumeiropā, Velsā un Skotijā.
Auzas ir piemērotas lietošanai kā pārseguma vai pārtraukuma kultūraugs ziemas rotācijās, jo tās nav jutīgas pret galveno sakņu slimību – baltvārpainību, atšķirībā no kviešiem un miežiem. Auzu nezāļainību ir samērā viegli kontrolēt, daļēji augstās biomasas dēļ, bet to var pastiprināt ar alēlopātiju.
Dažas no auzu šķirnēm tiek sauktas par kailgraudu. Komerciāli audzētās auzu kailgraudu šķirnes pieder pie Avena sativa sugas. Diploīdā suga Avena strigose ir nolobīta, bet tā var būt arī kailgraudu. Ir arī diploīda auzu kailgraudu suga, Avena nuda, bet tā nav pārāk izplatīta. Kailgraudu auzas netiek plaši audzētas. Galvenokārt izplatītas Ķīnā. Interese par šo bez-apvalka auzu sugu gan strauji pieaug, jo šajos graudos enerģija ir sakoncentrēta vairāk nekā tradicionālajās auzu sugās.
