Kompānijas Yara vēsture

Tolaik trīs rūpnieki – Sems Eids, Kristians Birkelands un Markus Valenbergs – sāka izmantot plašos Norvēģijas hidroenerģijas resursus, lai ražotu kompānijas pirmo svarīgo produktu – minerālo mēslojumu, tādējādi piesaistot visas pasaules uzmanību, jo jaunais produkts ļāva lauksaimniekiem no viņu tīrumiem iegūt labākas ražas.

Dažas desmitgades vēlāk, pēc tam, kad „Norsk Hydro” bija ievērojami paplašinājusies un iesaistījusies dažādos biznesos – sākot no mēslošanas līdzekļiem līdz pat naftai un metāliem, lauksaimniecisko produktu un to blakusproduktu bizness tiek atdalīts atsevišķā, biržā kotētā uzņēmumā. 2004. gadā Oslo Biržā debitē kompānija Yara International ASA, bet kopš tā laika daudz kas ir noticis un stāsts par to turpinās joprojām...

Testēšanas ražotnē Notodenā, Norvēģijā, tiek izstrādāts pasaulē pirmais slāpekļa mēslojums „Norgessalpeter” (kalcija nitrāts). Šis produkts bāzējas uz Birkelanda un Eida izgudrojumu – izmantot hidroelektrisko spēku, lai iegūtu slāpekli no gaisa.

Notodenā tiek izveidota liela mēroga produkcijas ražotne, kas cita starpā izmanto arī enerģiju. Notiek arī ražotnes Rjukanā būvniecība. Abas šīs rūpnīcas ir apmeklējis Siāmas karalis Čulalongkorns.

1928. gadā tiek sākta amonjaka ražošana Rjukanā. 1929. gadā tiek atklātas ražotnes Poršgrunā. Tiek ieviesta jaunu rūpniecisko produktu, piemēram, smagā ūdens un CO2, ražošana.1929. gadā tiek atvērta Yara Sluiskil („NSM”).

Stokholmā tiek atvērts tirdzniecības ofiss. Sākta tirdzniecība ASV, uzsvaru liekot uz kalcija nitrātu augļu un dārzeņu kultūrām. 1949. gadā tiek atvērta Glomfjordas ražotne, kurā tiek izmantots hidroelektriskais spēks, lai pilnveidotu amonjaku līdz kalcija nitrātam un NPK.

Poršgrunā tiek sākta amonjaka ražošana. Viena ražotne bāzējas uz daļēju mazuta oksidēšanu un viena – uz naftas tvaika reformēšanu. 1969. gadā ar uzņēmumu „Qatar Industries” tiek nodibināts kopuzņēmums „Qafco”.

„NSM” iegūšana Nīderlandē, „Supra” Zviedrijā, „Fisons” Apvienotajā Karalistē, „Ruhr Sticstoff” Vācijā, „Windmill” Nīderlandē un „Cofaz” Francijā. 1982. gadā tiek izveidots termināls Čivanā, Ķīnā. 1983. gadā atklāts ofiss Hararē, Zimbabvē.

Uzņēmums „Agri” iegūst „Adubos Trevo” Brazīlijā un „Kynoch” kontrolpaketi Dienvidāfrikā. Notiek konsolidācija visas kompānijas ietvaros. „Hydro” pieņem lēmumu kotēt uzņēmumu „Agri” Oslo Fondu biržā.

2004. gada 25. martā iekļūstot Oslo Fondu biržas kompāniju sarakstā, Yara nolemj nākotnē kļūt par mēslojuma nozares līderi, ar savu sniegumu visai pasaulei rādot augstu darbības līmeni.

Yara izplešas Brazīlijā, nopērk pusi no uzņēmuma „Balderton”, izveido kopuzņēmumu ar „Praxair” un pārņem „Kemira GrowHow”. Tāpat kompānija sper būtiskus soļus tādas produkcijas izstrādē, kas rada mazāku izmešu apjomu.

Yara iegūst galveno vides apbalvojumu, paplašina tās kopuzņēmumu Katarā, gūst rekordlielu peļņu un tiek pie jauna galvenā izpilddirektora – Jorgena Oles Haslestada. Kompānija paraksta pēdējo vienošanos, lai izveidotu „Lifeco” un sāk jaunas „Urea7” ražotnes būvniecību Nīderlandē.

Yara pārdod „Fosfertil” Brazīlijā un ienāk jaunā – transporta izplūdes gāzu kontroles līdzekļu –tirgū ASV. Palielinās kompānijas darbošanās Āfrikā, tiek attīstīti divi skaidri definēti koridori. Dienvidu Lauksaimnieciskās izaugsmes koridora attīstīšanā Tanzānijā Yara nolemj ieguldīt 20 miljonus USD, kas nepieciešami jauna mēslojuma termināla izveidei.