Resursi

Resursu trūkums ir viens no globālajiem izaicinājumiem, un viena no trim jomām, kurās mēs varam radīt ietekmi.

Globālais izaicinājums

Lauksaimniecībai ir vitāla nozīme pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita pabarošanā. Ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā izšķiroša loma nākotnē būs esošās globālās resursu bāzes rūpīgai pārvaldībai un efektīvai izmantošanai. Pie šiem resursiem tradicionāli tiek pieskaitīta zeme, ūdens un enerģija, kā arī kultūraugu barības vielas.

Lai arī pasaulē ir daudz brīvas zemes, ko varētu apstrādāt, tā ne visa ir piemērota lauksaimniecībai. Bez tam ir jāizvairās no zemes izmantošanas mērķu maiņas, kas izraisa globālo sasilšanu. Lauksaimnieciskās produkcijas pieaugums ir jāsasniedz uz aptuveni tāda paša apstrādātās zemes apjoma, kāds tas ir šobrīd.

Daudzviet uz Zemes nepietiekamā daudzumā ir ūdens, turklāt sacensība par tā izmantošanu saasinās. Lauksaimniecība patērē aptuveni 70 % no visa izlietotā saldūdens apjoma, taču nākotnē šim īpatsvaram ir jāsamazinās.

Modernās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas atslēgas elements ir enerģija. Augstas enerģijas cenas un attīstītas infrastruktūras trūkums daudzos reģionos būtiski ietekmē pārtikas ražošanas un izplatīšanas izmaksas. Īpaši būtiski tas ir slāpekli saturošo minerālmēslu ražošanai, jo tā ir tieši atkarīga no enerģijas piegādēm. Augu dzīvotspējai un ienesīgai lauksaimniecībai vitāli svarīgas ir kultūraugu barības vielas, taču, kad pēc ražas novākšanas augsne ar tām netiek papildus apgādāta, tā kļūst noplicināta un līdz ar to krītas arī tās ražība.

Resursu izmantošanas efektivitātei ir jāuzlabojas un jākļūst pārdomātākai, jo īstermiņa domāšana resursu, it īpaši zemes, izmantošanā noved pie arvien plašākas globālās sasilšanas. Savukārt klimata izmaiņas rezultējas tālākā resursu samazinājumā – rodas sausums un notiek pārtuksnešošanās, erozija un augsnes virskārtas un barības vielu noārdīšanās. Daudzās pasaules daļās krītas gruntsūdeņu kvalitāte.

Globālā atbilde

Tā kā pieaug sabiedrības apziņa par nepieciešamību īstenot ilgtspējīgu attīstību, patlaban arvien vairāk tiek domāts par augstu resursu izmantošanas efektivitāti. Tas nozīmē arvien labāku lauksaimniecisko praksi, ieskaitot ūdens un zemes resursu izmantošanas vienotu pārraudzību. Zaļā izaugsme pieprasa augstāku lauksaimniecisko produktivitāti, vienlaikus nodrošinot pieaugošu resursu izmantošanas efektivitāti: uz katras zemes vienības izaudzēt vairāk ražas, izmantojot mazāk ūdens un enerģijas.

Efektivitāte var tikt celta, pārtikas ražošanā iesaistītajiem spēlētājiem īstenojot atbildīgu un uz augstāku produkta vērtību orientētu praksi. Lauksaimniecībai ir jābūt šī procesa centrā, bet minerālmēslu ražošanai – galvenajam tā atbalstītājam.

Minerālmēslu ražošana atstāj sekas uz vides tīrību, piemērs tam ir arī fosilā kurināmā, kas izraisa siltumnīcefekta gāzu izmešus, izmantošana. Tomēr mēslojums ir nenovērtējams resurss, lai paveiktu uzdevumu – pabarot visas planētas iedzīvotājus, jo aptuveni puse no visā pasaulē patērētās pārtikas ir atkarīga no minerālmēslu izmantošanas. Mēslojuma lietošana ļauj mazāk īstenot zemes izmantošanas mērķu maiņu, kurai notiekot, siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu apjoms būtu daudz lielāks.

Lai arī mēslojumā esošās barības vielas ir ļoti svarīgas augu dzīvotspējai un kvalitātei, tomēr tie neizmanto visas barības vielas, ar ko tiek apstrādāti lauki – vidēji tiek uzņemta puse vai pat mazāk piedāvāto barības vielu – atkarībā no vietējiem klimata un augsnes nosacījumiem, kā arī saimniecību īstenotās prakses. Tas nozīmē, ka slāpekļa izmantošanas efektivitāte nopietni ietekmē ilgtspējīgas lauksaimniecības īstenošanu. Tāpēc vienmēr ir jātiecas uz labākās prakses paraugiem, jo tikai tā ir iespējams atrast barības vielu optimālāko apjomu katram mēslojumam, kas, savukārt, ļautu ietaupīt naudu un samazināt kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, dodot labumu gan lauksaimniekiem, gan videi.

Lauksaimniecībai izšķirošs ir ūdens, un daudzās pasaules vietās ir nepieciešami uzlabojumi ūdens izmantošanas pārvaldībā. Līdz ar to ūdens un barības vielu sabalansēta ievadīšana augsnē ir viena no atslēgām, kas ļauj palielināt resursu izmantošanas efektivitāti – vienlaikus īstenota apūdeņošana un mēslošana jeb fertigācija sniedz labāku rezultātu, un auga sakņu sistēma šī procesa laikā saņem vairāk nepieciešamo barības vielu, nekā augsne kopumā.

Kompānijas Yara ietekme

Yara savā ražošanas procesā nopietni fokusējas uz enerģijas efektivitāti, kā arī rosina optimālu mēslojuma izmantošanu, kas atbilst ilgtspējas un zaļās izaugsmes principiem. Globālajos dialogos, kuros iesaistāmies, allaž uzsveram nepieciešamību meklēt arvien efektīvākas un resursus saudzējošākas saimniekošanas metodes visā pārtikas ražošanas procesa ķēdē.

Mūsu galvenais ieguldījums atbildīgā resursu pārvaldībā ir tas, ko esam paveikuši lauksaimnieciskās produktivitātes celšanā. Mūsu pieeja piedāvā risinājumus, kas samazina spiedienu, vērstu uz mežu teritoriju pārvēršanu lauksaimniecības zemēs, attīsta lauku ekonomiku un cenšas maksimizēt labumu, kas var tikt iegūts no mūsu produktu lietošanas.

Viens no galvenajiem kompānijas Yara piedāvātajiem instrumentiem globālo resursu saglabāšanai ir mūsu Kultūraugu barošanas koncepcija. Mēs atbalstām mērķtiecīgu minerālmēslu izmantošanu – tādu, kas ir pielāgota individuālām kultūraugu vajadzībām pēc barības vielām. Esam intensificējuši savu inovatīvo darbību gan attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti kopumā, gan arī ūdens trūkumu atsevišķi, tai skaitā strādājot pie risinājumiem, kas ļautu palielināt fosfātu izmantošanas efektivitāti.

Yara savā pamatdarbībā risina jautājumus, kas vērsti uz resursu izmantošanas efektivitātes celšanu, un šajā procesā mēs ietekmi radām:

• optimizējot dabasgāzes izmantošanu minerālmēslu ražošanā
• attīstot produktus un papildinot zināšanas, kas vērstas uz optimāla barības vielu daudzuma lietošanu mēslošanas procesā
• caur darbībām, kas vieno efektīvu resursu izmantošanu ar pārtikas drošuma prasību izpildi un klimata pārmaiņu novēršanu